Kas ir Peintbols?

Neatkarīgi, vai mēs to apskatām kā izklaidi, brīvā laika pavadīšanu vai sporta veidu, asas izjūtas, adrenalīns un sacensību gars neizpaliks. Divas komandas, viens mērķis – pārspēt pretiniekus ātrumā un precizitātē, izcīnot uzvaru. Tas nav viegls uzdevums, un, ļoti iespējams, komplektā nāks arī viens, otrs zilums vai nobrāzums, tomēr tas pieder pie lietas – šī ir īstu vīru izklaide!

Peintbola pirmsākumi ir meklējami teju 60 gadu senā pagātnē, kad vīrs vārdā Čārlzs Nelsons radīja neliela izmēra ieročus, kuru vienīgais uzdevums bija izšaut krāsu. Nē, tas nebija plānots kā izklaides sports – izmantojot šos ieročus, bija iespējams no attāluma iemarķēt kokus, ko ir plānots nocirst vai saglabāt. Iesākumā šie ieroči raidīja krāsas strūklu (līdzīgi ūdenspistolei), tomēr bija jāatrod efektīvāks veids, kā kokus iemarķēt ar mazāku krāsas daudzumu un no lielāka attāluma. Tā nu radās mazās krāsu bumbiņas, kas šodien ir neatņemama šīs izklaides sastāvdaļa.

Ejot laikam, kā jau tas mēdz notikt, kāds iedomājās šo pavisam nopietno instrumentu izmantot pavisam nenopietnā veidā, liekot pamatu tam, ko mēs šodien saprotam ar peintbolu. Pirmais mačs norisinājās 1981. gada jūnijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Tolaik tajā piedalījās 12 koki spēlētāji. Spēles procesā tik tiešām tika izmantoti koku marķēšanai paredzētie šaujamieroči. Tiesa, ejot laikam, šī sporta veida ekipējums un spēles kultūra ir visnotaļ gājusi uz priekšu.

Šai spēlei ir nepieciešams samērā plašs un specifisks ekipējums. Pašā pamatā ir ierocis, kas atšķirsies atkarībā no spēles formāta – mežainā apvidū (woodsball) stobri būs mazliet garāki, kas ir saistīts ar to, ka šāvieni lielākā attālumā būs precīzi. Sporta kontekstā (speedball) ieroči būs mazāki un krietni vieglāki, jo ar tiem ir jāspēj ātri operēt un pārvietoties. Izklaidei paredzētie ieroči ir standarts un zelta vidusceļš gan svara, gan izmaksu ziņā. Tomēr ar ieroči vien šeit nepietiks…

Pie ieroča stiprinās baloniņš ar saspiestu oglekļa dioksīdu, kā arī neliela tvertne munīcijai – krāsas bumbiņām. Izmantojot oglekļa dioksīda radīto spiedienu, krāsas bumbiņa lido vēja spārniem, traucoties pretinieka virzienā. Taisnību sakot, krāsas bumbiņas nemaz nav pildītas ar krāsu, bet gan krāsainu želatīnu, ko ir krietni vieglāk izmazgāt, un kas rada stipri mazāku piesārņojumu apkārtējā vidē. Katram spēlētājam ir aizsargmaska ar brillēm, kas pasargā seju no traumām, tomēr mēdz aizsvīst, tādā veidā mazliet piebremzējot spēles tempu un šāvienu precizitāti. Visbeidzot, spēlētājam ir aizsargkostīms, kas gan nepasargās no sāpēm, tomēr paglābs jūsu drēbes no traipiem. Ja sāpes un traumas ir ļoti nevēlamas, atsevišķos peintbola parkos ir pieejamas arī aizsargvestes.

Peintbols un lāzertags ir interesanti ar savu misiju un uzdevumu daudzveidību, pretstatā airsoftam, kas savā būtībā ir krietni taktiskāks un sevī ietver mazāk jautrības un nenopietnības. Bet, jebkurā gadījumā, spēles pamatā ir divas komandas, kas savstarpēji sacenšas par uzvaru. Mainās tikai spēles formāts – sportā spēlētāju uzdevums, visbiežāk, ir izdzīvot, pēc iespējas ātrāk izšaujot pretinieku komandas spēlētājus. Lielos kopā spēlēšanas pasākumos spēles uzdevums, nereti, ir ieņemt un noturēt noteiktu teritoriju, bet izklaides formātā par klasiku ir uzskatāma karoga zagšana, kad spēlētājam “dzīvam” ir jāaizkļūst līdz pretinieku bāzei un jānogādā tajā esošo karogu līdz savai bāzei.

Kaut arī pasaules līmenī šo izklaidi biežāk sasaista ar sportu un sacensībām, Latvijā tas kalpo par jautrības un asu izjūtu avotu cilvēkiem, kas šajā jomā sevi nu nekādi nevar dēvēt par profesionāļiem. Ir virkne visdažādāko izklaides formātu, kas iet roku rokā ar pašaudīšanos divu komandu starpā. Tā ir ne tikai laba laika pavadīšana kopā ar draugiem vai kolēģiem, bet arī lieliska iespēja aktīvi izkustēties un izjust savās asinīs plūstam adrenalīnu – tas ir piedzīvojums!

Kaut kā ir iegājies, ka tieši peintbols ir kļuvis par neatņemamu vecpuišu ballītes sastāvdaļu. Protams, tā tas nav vienmēr, tomēr šī ir visbiežākā izklaide, ko izvēlas vecpuišu ballītes organizatori. Vecpuisim allaž ir oriģināls kostīms, kas lieliski signalizē “džeki, es esmu šeit, šaujiet pa mani!”. Protams, ar šo izklaidi nekas nebeidzas – bieži vien tā ir tikai sākums pārējām vakara izpriecām. Tomēr mēdz būt situācijas, kad tā tik tiešām ir dienas / vakara noslēgums. Bet kā ar saldo ēdienu?

Iespējams, labākā vieta, kur pašaudīties vecpuišu ballītes ietvaros, ir Andrejsalas āra laukums. Tas nav tāpēc, ka tur atrodas viens no senākajiem un populārākajiem laukumiem Latvijā. Tas ir tāpēc, ka tur, paralēli šai izklaidei, par draudzīgu cenu ir iespējams iznomāt arī svinību namiņu, pirti un karstā ūdens baļļu. Tas nozīmē, ka pēc mača varēsiet kārtīgi relaksēties un ieturēties, neuztraucoties arī par mūzikas skaļumu, jo, kaut arī turpat netālu atrodas Rīgas centrs, šī ir nomaļa vieta ar urbānu atmosfēru – kā radīta neaizmirstamas ballītes rīkošanai, kas var turpināties līdz pat rītam.

Komandas saliedēšanas pamatā allaž ir uzdevumi, kas veicami pozitīvā gaisotnē, kolēģiem cīnoties plecu pie pleca un cenšoties sasniegt kopīgu mērķi. Reizēm tie ir uzdevumi, kas veicami birojā, reizēm tās ir sporta spēles, kad vasarīgās noskaņās ir iespēja uzspēlēt futbolu vai citas aktivitātes. Tomēr ne mazāk vērtīgs ir kopīgs izklaides vietas apmeklējums. Un pavisam droši var teikt, ka pašas atbilstošākās ir aktīvās izklaides, kas liek kustēties un sastrādāties vienotā komandā.

Kā jau noprotat, viena no šādām izklaidēm ir cieši saistīta ar krāsu bumbiņu šaušanu. Pirmajā mirklī tā var nelikties, tomēr šī aktivitāte tik tiešām saliedē. Kopīgas misijas un uzdevumi, kopīgi panākumi, visbeidzot, noslēgumā, kopīga pasēdēšana pie uzkodu galda, pozitīvā gaisotnē pārrunājot nupat piedzīvoto un daloties savos iespaidos. Protams, biežāk šo formātu izvēlas vīriešu kolektīvi, reizēm viņiem piebiedrojas arī kāda drosmīga kolēģe, tomēr ir jāpatur prātā, ka daiļā dzimuma pārstāves organizatoriem jau laicīgi var palūgt aizsargvestes. Un ja nu tomēr prasās atrast nesāpīgu vidusceļu starp dāmām un džekiem, tad atcerieties, ka Rīgā ir iespējams uzspēlēt arī lāzertagu.

Bet ja kādam nav skaidrs, ko darīt Rīgā kopā ar draugiem, tad šī ir viena no opcijām. Gan piektdienas vakarā, iesildoties pirms vēl nopietnākām izklaidēm, gan arī jebkurā citā dienā, iesildoties, lai piektdien varētu iesildīties vēl nopietnāk. Tāpat šī izklaide ir lieliski piemērota dzimšanas vai vārda dienas svinēšanai, jo šeit ne tikai gūsiet pozitīvas emocijas draugu lokā, bet arī varēsiet ieturēties svinību telpā vai namiņā. Lieki piebilst, ka vasarā sagādāsim Jums grilu ar iesmiem.

Paivsam droši varam teikt, ka peintbols ir sporta veids, kam nepieciešama speciāla infrastruktūra, citiem vārdiem sakot, tam ir jāiekārto īpašu laukumu. Tas lielā mērā ir saistīts tieši ar drošības riskiem – ja kāds vēlas iejusties līdzjutēja ādā, tad starp viņu un spēli vajadzētu atrasties drošības tīklam. Ja spēle tiek organizēta pie dabas krūts, organizatoriem ir jāparūpējas, ka tai nepietuvosies neviens ar spēli nesaistīts cilvēks, kam lielā rosība mežā likusi mosties ziņkārei. Un mēs noteikti nevaram nepieminēt šķēršļus, kas spēles procesu padara vēl daudzveidīgāku. Izklausās, ka šī spēle prasa lielus ieguldījumus, bet mums ir laba ziņa – par to kāds jau ir parūpējies…

Rīgā un tās tiešā tuvumā ir atrodami vairāki āra laukumi, kas veidoti īpaši šai izklaidei. Tajos ir padomāts gan par interesantiem šķēršļiem, gan iespējamajām misijām, kas tur tiks izspēlētas, gan, pats par sevi saprotams, drošību, lai līdzpaņemtie draugi varētu vērot procesu, nebaidoties, ka tiks nokrāsoti spilgtās krāsās, radot arī savdabīgus, zilganus, tomēr pārejošus tetovējumus. Protams, katrs laukums savā ziņā ir unikāls, un, iespējams, lielākajiem spēles entuziastiem derētu apciemot tos visus, tomēr iesācējiem tas pat nebūtu tik būtiski – interesanti būs ikvienā no tiem.

Viens no senākajiem un zināmākajiem atrodas Andrejsalā, senas spēkstacijas teritorijā. Šeit cīņā ir metušies vairāk nekā desmit tūkstoši drosmīgo. Vēl viens atrodas Mežaparkā, un tas ir kā radīts vasarīgam laikam, ko pavadīt svaigā gaisā, paralēli ķerot adrenalīnu un pozitīvas emocijas. Ir laukums arī Ķekavas pusē, vēl viens starp Ikšķili un Salaspili, visbeidzot, Saulkrastu pusē. Katram ir sava odziņa, tādēļ iesakām izvēlēties Jums vieglāk sasniedzamo!

Ja skatāmies no iekštelpu laukumu perspektīvas, peintbols nebūt nezaudē savu šarmu. Gluži otrādi – šķietami diskomforta pārpilno spēli šeit papildina komforta deva – iespēja izklaidēties siltās telpās ar stabilu virsmu, nebaidoties no laikapstākļu neprognozējamās dabas, ērcēm un citiem mošķiem. Tas nozīmē, ka šeit nav sezonas – var spēlēt gan ziemā, gan vasarā. Pat lietainajos starplaikos. Bet, kā jau visam dzīvē, šādai izvēlei ir iespējams atrast arī vienu, otru mīnusu.

Laikam jāsāk ar to, ka iekštelpās nevarēs uzcept gaļu vai pasēdēt pie ugunskura, spēles noslēgumā. Tāpat šeit nevarēs spēlēt liels dalībnieku skaits, jo telpas allaž savos apmēros nedaudz atpaliek no āra laukumiem. Bet vai tas ir slikti? Nebūt nē! Allaž prognozējami laikapstākļi noteikti atsit ikvienu mīnusu. Foršākais iekštelpu laukums atrodas agrākās VEF rūpnīcas telpās. To veido plaša telpa ar mākslīgās zāles segumu un piepūšamajiem šķēršļiem, kādus redzēsiet peintbola sacensībās. Ir arī viens laukums pazemē, kas savā būtībā ļoti atšķiras no VEF telpās esošā.

Visbeidzot, ja nav plānots nedz korporatīvais pasākums, nedz vecpuišu ballīte, bet vienkārši gribas uzspēlēt, vienam vai draugu pulkā, dažādos Rīgā pieejamajos laukumos tiek organizētas atvērtās spēles. Tas nozīmē, ka savācas interesentu pulks, sadalās komandās un spēlē. Nereti, šādi pasākumi finansiāli ir izdevīgāki, kā dalība privātā pasākumā. Ir iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem, aktīvi izkustēties un visādi citādi labi pavadīt laiku. Bet kur tādas atvērtās spēles notiek?

Viena no vietām ir jau pieminētais VEF iekštelpu laukums. Periodiski tādas tiek organizētas arī citviet Rīgā, bet pirms tam būtu derīgi sazināties ar šo laukumu administratoriem, lai noskaidrotu konkrētus laikus, izmaksas utt. Bet, ja gadījumā šajā laukumā atvērtās spēles netiek organizētas, varat izrādīt iniciatīvu, aicinot administratoru tādas sākt organizēt, apliecinot savu gatavību tajās regulāri piedalīties, kā arī, ņemot līdz draugus, kas arī tā labprāt rīkosies.